Melnā bohēma)))

Tik sen daudzināts, ka kļūdīties ir cilvēcīgi. Taču rodas jautājums, ko darīt, ja šī kļūdīšanās kļūst par ieradumu, par dzīvesveidu? Kļūdas pieļauj ik viens, bet gudri cilvēki tās apzinās un mēģina labot (dažkārt), protams, nevienmēr tas izdodas, tomēr viņi ir centušies. Galvenais dzīvē ir nodoms ar kuru prātā un sirdī dodies iekarot kalnu virsotnes un cilvēku uzticību. Runājot par cilvēku uzticību var atklāt, ka cilvēks uzticas tikai līdz pirmajai kļūdai, tad ar katru nākamo- uzticība samazinās.
Labo kļūdu un tev taps piedots, lai uzticība sāktu augt, nevis nīkt... Tomēr mūžīgi jāatceras- kļūdies ar to, kuru mīli, vai kurš mīl tevi, zini, uzticība jau ir zaudēta. Tu esi vairāk nekā kādas kļūdas vērta. Padari tās par nebijušām un sāc visu no gala, ja kas nepatīk, paņem dzīves dzēšgumiju un izdzēs, ja vēlies restartē no jauna, bet ja neptīk pāršķir lapu!
Tikai nekādā gadījumā neaizver grāmatu, jo tā i tikai viena...